Teātra izrādes “Latvieši” ieraksts
Jaunā dramaturģe Justīne Kļava kopā ar režisoru Tomu Treini piedāvā uz kanonisku tekstu – Merķeļa “Latviešiem” – palūkoties no paradoksālās un komiskās puses. Vai latvieši bija stūrī iedzīti nodzērušies nabadziņi vai viltīgi mēģināja iežēlināt dižo Merķeli, kurš toreiz bija vien ideālu pārņemts vācbaltiešu jauneklis.
Klases: 10.B;11.A;11.
“Lielāko daļu laika cilvēki skrien pakaļ naudai, bet pēc tam tāpat mēs visi esam vienādi.”
“Māte sargā bērnus, bet “sargājot” noved viņus līdz tam, ka bērni viņu ienīst.”
“Vecie domā, ka visam pasaulē ir nozīme, bet jaunie uzskata , ka lietas notiek arī tāpat.”
“Latvieši sevi nenovērtē un uzskata , ka viņi mūžu būs kalpi , kā arī viņu pēcnācēji būs kalpi.”
“Cilvēki tika sadalīti, kā kalpi, darbīgie, vācieši , kuriem ir “vairāk” tiesību.”
“..šajos laikos vajag būt vienotiem, nevis vienam otru padarīt bezspēcīgu, nonicināt.”
