Nacionālā teātra piedāvāto izrādes ierakstu noskatījās 12.abc klase
Indras Rogas redzējumā „Klūgu mūks” runā par mūsu tautas raksturu, par nepieciešamību lūkoties debesīs un spēju sapņot, jo arī visneprātīgākie sapņi piepildās. Pat ja mūžs ir par īsu, lai pats sapņotājs to pieredzētu. Un tā arī ir dzīves jēga. „Ticēt un darīt – tas ir viss! Pieņemt, izturēt un nekrist izmisumā.”
Jauniešu komentāri un pārdomas pēc izrādes
Nezinu, kāpēc man tas spilgti palicis atmiņā, taču sižeta notikumi man noteikti, pirmkārt, jau lika novērtēt to, ka dzīvoju laikā, kad man ir iespēja mācīties, nevis kā tas bija Franča brālim, kurš to ļoti gribēja, bet nevarēja atļauties. Vēl man tas lika pārdomāt to, ko es domāju par Dievu un vai vispār viņam ticu.
***
Lika pārdomāt par to, cik dažādi ir cilvēku likteņi, kā dzīve var būt negaidīti pagriezieni.
***
Man lika pārdomāt to, ka mūsdienās patiesībā ir tik daudz iespēju, lai sasniegtu savus mērķus un sapņus, bet agrāk cilvēkiem bija tik daudz grūtību, kā, piemēram, Pirmais pasaules karš, neziņa par valsts nākotni, bet visiem tāpat bija kaut kādi sapņi, un viņi tos īstenoja, bet mūsdienās cilvēki pat nenovērtē to, cik daudz mums ir dots.
***
Man patika, ka izrāde lika aizdomāties par daudzām lietām un ka tā bija daudzslāņaina. Piesaistīja tas, ka darbojās tik daudz aktieru, kā arī interesants likās viņu tēlojums.
***
Lika aizdomāties par to, ka tagad katram ir iespēja iet uz skolu un mācīties, bet lugā Jezupam bija ļoti liela griba mācīties, tomēr nevarēja turpināt mācīties, kas viņu ļoti aizvainoja. Mūsdienās mēs skolu uztveram vairāk kā mocības. Pēc lugas noskatīšanas es sapratu, ka man paveicas, ka varu mācīties un turpmāk varu iet studēt, kur vēlos.
***
Sižetā redzamie notikumi lika padomāt par cilvēku sīkstumu, īpaši smagos kara, pārmaiņu apstākļos, nepadošanos, drosmi. Neskatoties uz to visu un arī smago darbu, viņiem bija sapņi un cerība par labāku nākotni.
Klases audz.: I.Ločmele, T.Sjomkina, D.Černomirdina
